Būvniecības izmaksu pieauguma ietekme un sekas uz jau noslēgtajiem būvniecības līgumiem

Avots: APSKATS Arhitektūra Būvniecība Dizains, decembris 2021

Covid-19 pandēmijas ietekme uz būvniecības līgumu izpildi ir bijusi ne vien tieša, apgrūtinot vai dažbrīd pat padarot neiespējamu būvnieka saistību izpildi, bet arī netieša, proti, visā pasaulē radot netipiskus tirgus apstākļus, kā rezultātā būvniecības izmaksas ir būtiski un neprognozējami pieaugušas. Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.−2025. tika secināts, ka 2021. gadā būvniecības izmaksām sagaidāms būtisks pieaugums, kas tiek novērtēts kā 6,6% pēc pētnieku kombinētās prognozes, bet nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana) varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu.

Nozarē strādājošie uzņēmumi gan norādījuši, ka Ekonomikas ministrijas veiktā pētījuma secinājumi ir pārāk optimistiski un ka patiesais cenu procentuālais pieaugums 2021. gada vasarā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir šāds: vatei, putuplastam 30%, koka līstēm 45%, būvkalumiem 40%, rīģipša profiliem 50%, OSB plāksnēm 200−250%, fasādes krāsām 16−32%, aizsarglīdzekļiem kokam 12−26%, vadiem un kabeļiem 20%, drenāžai un kanalizācijas sistēmām 20%, elektroinstrumentiem un krāsošanas instrumentiem 15% utt.1

Šāda apjoma būvniecības izmaksu pieaugums tiešā veidā atstās iespaidu uz būvnieku saistību izpildes kvalitāti jau noslēgto būvniecības līgumu ietvaros. Īpaši apgrūtinoša savu saistību izpilde būs tiem būvniekiem, kuri līgumiskās saistības uzņēmušies pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, īstenojot apjomīgus un laikietilpīgus projektus, kuru izpildes termiņš mērāms gados. Nereti šādi būvniecības projekti tiek īstenoti tieši publiskajā sektorā, kam piemērojami speciālie publisko iepirkumu nosacījumi, kas situāciju nebūt neatvieglo.

Būvniecības izmaksu svārstības, protams, ir ņemamas vērā, piedāvājot cenu par konkrēto būvdarbu veikšanu, tomēr to prognozējamībai ir savas robežas. Šādu būvniecības izmaksu pieaugumu visdrīzāk nebija iespējams prognozēt, kā rezultātā noslēgtā līguma smagums kļūst pārmērīgs, būvniekam ne tikai negūstot peļņu, bet pašam piemaksājot par konkrēta būvniecības objekta būvniecības īstenošanu.

Minēto iemeslu dēļ ir svarīgi izvērtēt, vai neprognozējams būvniecības izmaksu pieaugums varētu būt atzīstams par būtisku apstākļu izmaiņu, kā rezultātā būtu iespējama līguma grozīšana atbilstoši jaunajiem apstākļiem vai līguma izbeigšana bez negatīvām sekām būvniekam.

 

Nepārvarama vara vai būtiskas apstākļu izmaiņas?

Svarīgi ir nošķirt būtisku apstākļu izmaiņu rezultātā radušās grūtības no nepārvaramās varas. Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde ir neiespējama, bet grūtību gadījumā, lai arī iespējama, tā ir ļoti apgrūtināta. Turklāt grūtību gadījumā mērķis joprojām paliek saistību izpilde (kaut arī ar citiem noteikumiem). Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde tiek vai nu atcelta uz laiku, vai arī saistības vispār tiek izbeigtas.2

Savukārt būtisku apstākļu izmaiņu rezultātā radušās grūtības attiecas uz notikumu vai apstākļu maiņu, kas uzliek nesamērīgu smagumu attiecīgās puses pienākuma izpildei. Atšķirībā no nepārvaramas varas gadījumiem, kad ārēju apstākļu rezultātā pusei nav iespējams izpildīt savas līgumsaistības, grūtību gadījumā saistību izpilde ir iespējama, bet tā nav samērīga un taisnīga no ekonomisko interešu balansa viedokļa.

 

Pilna publikācija latviešu valodā pieejama šeit.